Gatavosim.lv piedzīvotais Itālijā - Umbrijas reģionā

Uzzini, kā Gatavosim.lv gājis ceļojumā ar garšu iepriekš! Itālija ir zeme gastronomisko iemaņu atklāšanai un trenēšanai, savukārt Umbrija ir īpašs reģions starp Toskānu, Lacio un Marki. Tas ir vienīgais reģions Itālijā, kuram nav pieejas jūrai un robeža ar ārvalstīm. Iespējams, ka tieši tādēļ Umbrija kādu laiku bija tūristu neievērota, bet tas nemaz nav slikti, jo tur paveras īsta paradīze gardēžiem – gan gastronomijas, gan dzīves baudītājiem.

Dārgākā garšviela pasaulē. Par pašu kvalitatīvāko tiek uzskatīts Kašas (Cascia) safrāns. Šīs pilsētiņas apkaimē aug gana daudz īpašo safrāna krokusu. Umbrijā ar safrānu uzlabo pastas, risoto un meža gaļas ēdienus, to pievieno pat sieram.

Nelielā pilsētiņā Norčā top izcils vītinātais šķiņķis. Turpat tiek gatavotas arī dažādas desiņas – lielākā daļa no dzīvnieku gaļas. Izvēle ir ļoti plaša, tās tiek piedāvātas ar garšaugiem, šeriju un grapu, dārzeņiem, sēnēm, riekstiem, sieru, ogām un citām piedevām.

Umbrieši labprāt uzskata, ka viņu sieri ir vislabākie Itālijā. Piedevu sieram ir tik daudz, ka tās visas nemaz nav iespējams uzskaitīt. Jāpiezīmē tomēr, ka siers turpat Itālijā garšo daudz labāk par to, kas atvests mājās.

Itālieši pamanās burciņās ievietot visu iespējamo un neiespējamo. Burciņu plaukti veikalos un tirgos ir fascinējoši. Ir iespējams pat iegādāties burciņu, nezinot tās saturu, tomēr saturs vienmēr garšos lieliski.

Nelielā pilsētiņa Norča, aiz kalniem un mežiem paslēpusies, tiek dēvēta par Umbrijas gardēžu slepeno centru. Par slepeno tādēļ, ka Norčas apkaimes delikateses – melnās trifeles, vītinātais šķiņķis un visdažādākās desiņas – dodas baudīt gardēži, kuri nevēlas, lai ap viņiem spietotu tūristi, kuriem šādi produktu neko daudz neizsaka. Savukārt, par norčinērijām Itālijā dēvē desu un gaļas veikaliņus, kaut arī desām šajā zemē ir cits nosaukums. Taču mazā, sensenu mūru ieskautā Norča, kurā tagad mīt nepilni pieci tūkstoši iedzīvotāju, ir panākusi, ka desu veikalus visā valstī dēvē tās nosaukumā. Iemesls tam ir gaužām vienkāršs – Norčas vītinātais šķiņķis un desiņas nereti tiek vērtētas augstāk par slaveno Parmas šķiņķi.

Lai arī Norčas iedzīvotāju vidū veģetāriešus esot grūti atrast un vietējie uzskata, ka veģetāriešiem tur nav, ko darīt, no Umbrijas lēcām iespējams pagatavot neskaitāmas veģetārās receptes. Lēcas ir bioloģiskas, audzētas starp divtūkstoš metru augstiem kalniem, kur apstākļi ir tik unikāli, ka citviet Itālijā šādas lēcas nav iespējams izaudzēt. 

Aromātiskas, vieglas, bagātas ar dzelzi, ne miņas no ķīmijas. Lauki apkārt ir pilni ar dažādiem ziediem, uz mirkli var šķist, ka atrodies Monē gleznā. Kastelučo lēcas tiek novāktas pa vienai, neiedomājamos daudzumos. Tās ir maigas, pirms vārīšanas nav jāmērcē, tās neizlobās no miziņas, nevārās putrā un itāliešu delikatešu veikalos maksā stipri dārgāk par pārējām. Kastelučio pilsētiņā mīt tikai pāris desmitu patstāvīgu iedzīvotāju. Pagātnē saikne ar apkārtējo pasauli bijusi pavisam niecīga, tādēļ Kastelučio iedzīvotāji precējušies savā starpā, kļūstot paviegli garā, taču ļoti bagāti, pateicoties īpašu lēcu audzēšanai.

Itālijas sieri Latvijā ir ļoti atpazīstami. Parmas siers jeb parmezāns, mocarella, gorgonzola. Arī ricotta vairs nav svešs vārds, tas nopērkams gan lielākos, gan mazākos veikalos, pievienojams ne vienā vien receptē. Tomēr, siers ir ļoti līdzīgs vīnam – uz vietas, Itālijā, garšo jūtami citādāk. Itālijā liela nozīme ir siera novadam, fermai, saimniekam. Pat domas, ar kurām maisa pienu, ir nozīmīgas. Umbrijas rikota gardēžu vidū kotējas kā labākā Itālijā.

Vēsturisko pilsētiņu Spoleto, kura ļoti lepojas ar iepriekšminēto romiešu akvaduktu, dēvē par labas garšas galvaspilsētu. Tomēr tuvējā ciemā iespējams atrast kādu īpašu produktu – strangozzi.  Tā ir viena no vecākajām pastām Spoleto apkārtnē. Tā kā mīklai netiek pievienotas olas, tā ir visai plāna, tomēr nav tik viegli pagatavojama. Šī pasta tiek pasniegta ar mērci bez gaļas, proti, ar tomātu, paprikas, trifeļu vai sēņu mērci. Rokām gatavota pastas garša stipri atsķiras no veikalā nopērkamās.

Pilsētiņu Trevi, kas atgādina viduslaiku cietoksni, dēvē par olīveļļas galvaspilsētu. Olīveļļas spiešanas laikā pat gaisā virmo spiestas eļļas aromāts. Par godu šim notikumam tiek organizēti dažādi pasākumi, kas aptver gan gastronomisko, gan kultūras, gan sadzīvisko jomu. Tāds ir arī Trevi olīveļļas, mākslas un mūzikas festivāls. Festivāla dienās visas eļļas spiestuves labprāt ver durvis visiem interesentiem. Olīveļļas nobaudīšna ir tikpat aizraujoša kā vīna degustēšana. Umbrijā dzert eļļu ir pašsaprotami, ja vēlies izraudzīties vispiemērotāko Tavai virtuvei.