Ko ēdīsim rudenī?

Rudentiņ, bagāts vīrs,

Daudz tu mums dāvināji:

Pilnas klētis labībiņas,

Pilnas ķešas sudrabiņa.

/Latviešu tautasdziesma/

Bietes ne tikai labi garšo latviešu vasaras ēdienā – aukstajā zupā – bet ir vieni no visvērtīgākajiem dārzeņiem. Tās satur C vitamīnu, magnēziju, dzelzi, mangānu, B6 vitamīnu, fosforu,betaīnu,utt. Pētījumos ir pierādīts, ka lietojot bietes uzturā tās palīdz  cīnīties ar infekcijām, sirds slimībām, muskuļu nogurumu un aknu bojājumiem. Pats labākais, ka to var pagatavot daudz dažādos veidos un izmantot gan pašu bieti, gan tās zaļās lapas, gan saknes. Tāpat tās arī var konservēt ziemai vai nākamā gada vasaras aukstajai zupai.  Sāc ar pavisam kaut ko vienkāršu, kā šie zaļie salāti ar Edamame pupiņām un bietēm  vai sarkano bietīšu un svaigā siera krēmu.

Lai gan āboli ir pieejami cauru gadu, tieši rudenī ir iespēja tos iegādāties ķīmiski neapstrādātus vai vēl labāk – savā vai omas dārzā lasītus. Veikalā pieejamie āboli ir stipri apstrādāti un zaudējuši lielu daļu savu labo īpašību. Dabiski audzēti āboli ir pilni ar antioksidantiem, kas palīdz cīnīties ar hroniskām slimībām un palēnina novecošanu. Citos pētījumos ir pierādīts, ka āboli var samazināt risku saslimt ar vēzi, kardiovaskulārajām slimībām, astmu un ne tikai. Tāpat tie ir arī labs škiedrvielu avots, kas tos padara par lielisku našķi starp ēdienreizēm. Bet kad rudens vēsajos vakaros sakārojas kas silts un salds, izmēģini pagatavot saldo ābolmaizi ar kanēli.

Vispasaules rudens simbols – ķirbis lielākoties asociējas ar Helovīniem. Daudzi no tā vairās, jo neuzrunā garša vai tekstūra. Taču patiesībā tas ir superdārzenis, kas var sniegt lielu ieguldījumu imunitātes stiprināšanā. Tie satur daudz alfa un beta carotīnu, antioksidantus, proteīnu, šķiedrvielas, magnēziju un kāliju. Ja ar to vēl nepietiek, tad tā sēklas ir pilnas ar omega 3 taukskābēm un alfa-linolēnskābēm. Ķirbis palīdz atjaunoties šūnām un  uzturēt labu redzi, cīnīties ar sirds slimībām, augstu asinspiedienu un augstu holestarīna līmeni. Tāpēc uztaisi ķirbju biezeni, jo tas spēcinās tavu imūnsistēmu, attīrīs aknas un uzlabos vispārējo veselības stāvokli.

Dzērvenes ir mūsu mežu un purvu bagātība. Tās dabā atrodamas vien īsu laika periodu, taču spēj dot ļoti daudz. Dzērvenes pat tiek uzskatītas par vienu no pasaules veselīgākajiem augļiem. Lielākoties tās patērējam jau apstrādātā, pārstrādā veidā. Taču, ja ir iespēja tikt pie svaigi lasītām dzērvenēm – kaut saujiņas – ne mirkli nešaubies. Tās palīdz pasargāt urīnceļus no dažādām infekcijām, izvairīties no elpceļu saslimšanas, palēnināt vēža attīstību, palēnināt novecošanu, attīrīt aknas un pazemināt asinspiedienu. Lietojot uzturā dzērvenes tu palīdzēsi savai imūnsistēmai palikt uzdevuma līmenī un neļaut slimībām sevi ietekmēt. Tās vari ēst svaigas, žāvētas, pagatavot mērcē vai gardā desertā.

Vieni no nenovērtētākajiem dārzeņiem ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Tiesa, tie nav tie skaistākie un varbūt arī ne paši garšīgākie. Bet tie ir pilni ar labām vielām kā kalcijs, kālijs, glikozinolāti, B vitamīns, utt. Lietojot uzturā rāceņus un kāļus, tu samazināsi risku saslimt ar plaušu un prostatas vēzi, pazemināsi asinsspiedienu, paātrināsi vielmaiņu. Izmēģini tos iekļaut dārzeņu zupā vai siltā, sātīgā sautējumā.

Latvijā saldie kartupeļi kļūst arvien pazīstamāki. Arvien vairāk cilvēku tos izvēlas kā alternatīvu parastajiem kartupeļiem. Tie satur daudz  alfa un beta karotīnu, C vitamīnu un antioksidantus. Šīs vielas palīdz saglabāt labu redzi, stimulēt retinola ražošanu, novērst A vitamīna trūkumu, uzturēt stipru imūnsistēmu. Svarīgi ir to vienmēr lietot kopā ar kādu no taukvielām – piemēram, riekstu sviestu vai olīveļļu, – jo tikai tad beta karotīns tiks pārstrādāts. Ja līdz šim saldais kartupelis nav gājis pie sirds, tad izmēģini pagatavot pildītu saldo kartupeli ar humusa mērci.